Explainer

'Tsis xav kom lawv ntxub pe': yog tej kab lis kev cai lees txais lwm tus uas ua rau tsis cej luam txog cov kev raug lwm tus cais.

Cov kev faib cais ib tsav neeg twg yeej yog ib co xwm txheej uas muaj tej neeg zejzog coj ntseeg ntau yam kab lis kev cai ntsib thiab 'tej kab lis kev cai lees paub lwm tus' yog tej uas tej zaum yuav cheem kom tsis txhob ua ib yam dab tsi los daws tej teeb meem no.

A man sits holding his hands and head bowed, with a bar chart in the background

Many people are reluctant to report racism in Australia. Source: SBS, Getty

Yeej tau muaj tej neeg zejzog ntau yam ntawm teb chaws Australia no pom tias ''yeej tseem muaj tej teeb meem lees paub lwm tus'' uas tseem yog tej ua rau muaj tej xwm txheej raug lwm tus faib cai, thiab raws li ib tsab ntawv cej luam tshiab tau qhia ces tej kab lis kev cai no tau ua rau tej neeg ua ntsiag to tsis xav ua dab tsi coj los daws tej teeb meem no.

Cov kev teeb txheeb ntawm tsev kawm qib siab Victoria University tau txheeb tau tias Victoria tej neeg zejzog coj ntseeg ntau yam kab lis kev cai thiab coj ntseeg ntau yam kev coj ntseeg yeej raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug.

Tsab ntawv cej luam no txheeb tau tias muaj tej neeg tshaj 76 feem pua (los yog ib tug twg uas lawv tu thiab saib xyuas) yeej raug lwm tus faib cais ntawm Australia.

Tej lus tawm tswv yim ntawm 703 tus neeg uas tau koom cov kev teeb txheeb 18 hli (1 xyoos 6 hli) kuj txheeb tau tias tshaj 15 feem pua ntawm tej neeg uas raug lwm tus faib cais yeej tau qhia rau ib lub koom haum twg paub los yog qhia rau ib lub zejzog twg paub.

Associate Professor Mario Peuker uas yog ib tug kws paub zoo txog racism ntawm tsev kawm qib siab Victoria University tau hais tias yeej ib txwm muaj ''tej kab lis kev cai lees txais lwm tus'' ntawm tej zejzog txog cov xwm txheej faib cais lwm tus.

Nws hais tias "Yeej muaj ib txhia yeej tsis xav ua tus neeg uas lwm tus pom tias raug lwm tus faib cai ces lawv thiaj pheej tsis tham txog tej xwm txheej no. Hos lwm tus neeg ces kuj txhawj tias tsam yog tej yam tsis ncaj.''
Yeej muaj ib txhia yeej tsis xav ua tus neeg uas lwm tus pom tias raug lwm tus faib cai ces lawv thiaj pheej tsis tham txog tej xwm txheej no. Hos lwm tus neeg ces kuj txhawj tias tsam yog tej yam tsis ncaj.
Associate Professor Mario Peucker, Victoria University
Raws li tej lus teb uas tau los ntawm cov kev tshawb fawb hauv online uas tau koom teeb txheeb nrog ib co neeg tsi ntsees twg ntawd ces kuj txheeb tau tias muaj ib txhia ntseeg lub tswv yim uas cia tej neeg ua hauj lwm raws li lawv lub tsab peev xwm, thiab yog tias yus rau siab ua hauj lwm ces tsim nyog yuav tau txais paj tshab, thiab ''tsis txhob pheej ua tus neeg pheej nrhiav los yog tsim teeb meem'', raws li Peucker tau hais.

"Lwm tus kuj txhawj tias tsam yog lawv tseem tham txog tej no thiab ces ntshe tej zaum lawv yuav ntsib ntau yam xwm txheej tsis zoo.''

Ua ke no los kuj muaj tej neeg uas koom cov kev tshawb fawb no tshaj 63 feem pua kuj tau qhia tej xwm txheej lawv raug faib cais no rau lawv tsev neeg, lawv tej phooj ywg los yog qhia rau ib tug neeg koom nrog lawv ua hauj lwm ua ke, thiab yeej muaj tej neeg tshaj li 21 feem puas yeej tsis qhia tej xwm txheej no rau ib tug twg paub li.

Peucker tau hais tias ''tej xwm txheej uas ib tug twg cia li ua twj ywm no tau ua rau muaj teeb meem loj rau lawv ntiag tug vim rau qhov pheej ua rau muaj tej teeb meem no ntau tuaj ntxiv, ces thiaj yuav tsim ib cov kev ntshai rau lawv. Tsis tas li ntawd los kuj yog tej yam tsis zoo rau lub teb chaws vim rau qhov peb tsis paub tias tab tom muaj dab tsi tshwm sim thiab.''
"Peb tsis paub tias cov kev faib cais ntxub ntxaug lwm tus zoo li cas, ua rau peb mloog tau tias zoo li cas, peb tsis paub tias yuav muaj peev xwm ua tau dab tsi los daws — ntawd ces yog tej teeb meem uas tsis totaub tau yooj yim uas maj mam muaj ntsiag to los ntawm cov kev raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug.''

Cov kev tshawb fawb no yeej tau koom teeb txheeb nrog ib co neeg coj ntseeg ntau yam kab lis kev cai tsi ntsees, ces tej kws teeb txheeb thiaj hais tias tej zaum tej xov xwm tau los no kuj tsis muaj peev xwm yuav sawv cev rau tag nrho tej pej xeem, tab sis ''yeej yog ib co kev teeb txheeb ua tib zoo txheeb'' txog tej neeg cov kev xav uas tau los ntawm tej neeg coob heev uas yog tej yam uas yeej nrhiav tsis tshua tau yooj yim.

Peucker tau hais tias tsab ntawv cej luam — Understanding Reporting Barriers and Support Needs for those Experiencing Racism in Victoria — yeej tau suav ib cov kev teeb txheeb loj tshaj plaws ntawm Australia uas tau mus nug tej neeg tias seb lawv puas tau qhia ib co xwm txheej uas lawv raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug, los yog lawv puas tau ntsib tej xwm txheej no.

'Peb tsis xav kom lawv ntxub peb'

Dua ntawm cov kev ua tej online survey, lawm ces cov kev teeb txheeb no kuj tau khaws tau tej dab neeg ntau yam ntawm 27 pawg neeg tsi ntsees uas koom cov kev teeb txheeb no thiab.

Tej kws teeb txheeb kuj tshawb tau tias yeej muaj tej neeg coob heev uas koom cov kev teeb txheeb no txhawj tsam muaj teeb meem tsis zoo yog tias lawv tseem qhia tej xwm txheej raug lwm tus cais ntawm lawv tej chaw hauj lwm, thiab muaj teeb meem rau lawv cov kev nyob ntawm Australia los yog tsam yuav tsis raug lees txais ntawm lub teb chaws no.

Yeej muaj ib txhia yeej txhawj tias tsam muaj teeb meem rau tej neeg uas faib cais lwm tus thiab tej zaum yuav ua rau lawv poob lawv tej hauj lwm.

Kuj tau muaj ib tug neeg koom cov kev teeb txheeb no ntawm ib pawg neeg Australia uas muaj caj ceg neeg suav tau qhia tias lawv yeej lees tias ''yeej yog tej yam ua tsis tshua ncaj rau lawv.''

''Txawm li cas los kuj yog tej yam uas peb kawm thiab peb los kuj tsis tshua paub zoo txog peb tej cai.''

Kuj tau muaj ib tug poj niam neeg Australia caj ceg neeg Somali tau hais tias ''Tsis txhob tham txog tej yam tsis zoo, tsis txhob tham txog tej teeb meem raug faib cai ntxub ntxaug ntawm lub teb chaws no. Tsam tej zaum lawv yuav ntxub yus. Vim lub teb chaws no tsis yog yus lub teb chaws.''
Tsis txhob tham txog tej yam tsis zoo, tsis txhob tham txog tej teeb meem raug faib cai ntxub ntxaug ntawm lub teb chaws no. Tsam tej zaum lawv yuav ntxub yus. Vim lub teb chaws no tsis yog yus lub teb chaws.
Anonymous respondent, Victoria University study
Tej lus tawm tswv yim no yog cov lus ntawm ib tug poj niam Muslim ntawm pawg neeg uas txhob txwm xaiv tsi ntsees los koom cov kev teeb txheeb no tau hais tias kom tsis txhob dawj qab zeb tsam pom raub ris, thiab yeej yog ib co kev xav uas raug cog ruaj rau nws nruab siab rau lub caij nws loj hlob ntawm Australia: Nws hais tias ''Vim peb tsis xav kom lawv ntxub peb.''

Tab sis nws tau hais tias tam sim no ces kuj tau tab tom pauv hloov lawm thiab hais tsi ntsees rau cov phaum neeg hluas zog.

Nws hais tias ''Thaum kuv niam hais tias 'kom tsis txhob xav dab tsi ntau txog cov kev raug faib cais ntxub ntxaug', ces kuv hais tias, 'Kuv yuav tsis ua li nws hais, thiab kuv yuav xam tias yog tej yam tseem ceeb, vim rau qhov kuv paub txog kuv tej cai.''

Tej laj thawj vim li cas tej neeg thiaj tsis cej luam qhia txog tej xwm txheej lawv raug faib cais ntxub ntxaug

Yuav laug txhua txhuas tus neeg uas tau mus koom teeb txheeb (tshaj 90 feem pua) yeej tsis tuaj yeem qhia tej xwm txheej lawv raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug thiab cia li tawm tsis ua lawv txoj hauj lwm lawm xwb, vim lawv mloog tau tias txawm hais los pab tsis tau dab tsi.

Yeej muaj tej neeg coob tshaj 8 tus ntawm 10 tus twg yeej qaug zog rau tej xwm txheej lawv tau pom tias yog ib co xwm txheej ''nyuaj heev'' thiab tej txheej txheem qhia tej xwm txheej no los tsis yooj yim'' thiab kuj tseem txhawj tias xov puas muaj neeg kub siab txog tej xwm txheej no tiag tiag.

Cov laj thawj 4 uas yog ib co laj thawj pom muaj ntau tshaj plaws uas tos ib tug twg ho tsis qhia txog tej xwm txheej no los vim muaj kev txhawj xeeb tias ''tsam muaj teeb meem tsis zoo ntau yam rau lawv.''

Peukcer tau hais tias "Tos tej neeg tsis xav qhia los vim cov kev qhia yuav ua rau muaj teeb meem ntau yam, thiab ntshe tsuas daws tau tej teeb meem no tsawg tsawg heev xwb.''
Tos tej neeg tsis xav qhia los vim cov kev qhia yuav ua rau muaj teeb meem ntau yam, thiab ntshe tsuas daws tau tej teeb meem no tsawg tsawg heev xwb.
Associate Professor Mario Peucker, Victoria University
Hos tej neeg uas tau cej luam qhia txog tej xwm txheej raug lwm tus faib cai ntawm Victoria yav tag los ces yeej muaj tshaj 77 feem pua tu siab heev rau tej kev daws tej teeb meem no.

Thiab yeej muaj tej neeg txog li 70 feem puas tau qhia tias lawv nyuaj siab heev rau lub caij yuav tau ua raws tej txheej txheem los daws tej xwm txheej raug lwm tus faib cai ntxub ntxaug.

Peucker ntseeg tias tsim nyog yuav tau hloov tej xub ke cej luam txog cov kev raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug no, thiab tsim nyog yuav tau tsim tej kev pab cuam kom ntau tshaj qub ntxiv, thiab tsim tej kev pab cuam tsi ntsees rau tej neeg raug tej teeb meem no raws li qhov lawv xav tau.

Cov kev teeb txheeb no kuj tseem txheeb tau tias muaj tej neeg tshaj 60 feem pua yeej xav nrog kiag ib tug neeg ntiag tug twg tham txog tej xwm txheej raug lwm tus faib cais no kiag, hos kuj muaj tej neeg tshaj 56 feem pua kuj xav qhia tej xwm txheej no hauv online.

Tej neeg feem coob uas tau cej luam qhia txog tej xwm txheej lawv raug faib cais ntxub ntxaug kuj tau siv tej system ntawm lawv tej khoom haum li tej chaw ua hauj lwm los yog tej teej kawm los sis yog mus yws qhia rau tub ceev xwm paub. Thiab tsuas muaj tsawg tus thiaj paub txog lub koom haum Victorian Equal Opportunity and Human Rights Commission (VEOHRC), thiab tsuas muaj tej neeg tshaj li 19 feem pua thiaj tau qhia tej xwm txheej lawv raug faib cais rau lub koom haum no paub xwb.

Cov kev qhia txog tej xwm txheej no tej zaum yuav muaj peev xwm pab tau tej yam zoo rau tus neeg qhia ntawd

Txawm tias feem ntau mas yeej yog tej yam tsis zoo rau tej neeg uas tau qhia tej xwm txheej raug lwm tus faib cais rau nom tswv paub, los tsab ntawv cej luam no kuj tseem txheeb tau tias cov kev mus qhia txog tej xwm txheej no kuj yog tej yam zoo rau tus neeg ntawd thiab, vim yeej muaj tej neeg tshaj 64 feem pua hais tias ua rau lawv ib nyuag zoo siab me ntsi tom qab tuaj.

Yog li tsab ntawv cej luam no thiaj tau taw qhia kom tsim ib cov kev tshab txhais tuaj nruab nrab coj los qhia rau tej neeg ntiag tug uas lawv zoo siab tias lawv tsis ua ntsiag to thiab tau los qhia tej xwm txheej raug lwm tus faib cais no.
Cov laj thawj uas ua rau muaj neeg coob tshaj plaws xav cej luam qhia (71.6 feem pua) ces yog xav kom muab tej xwm txheej no teev tseg cia thiab vim tias zoo li ''yog tias tsis muaj neeg cej luam qhia li ces ntshe yeej yuav tsis muaj dab tsi pauv hloov tau li (70.4 feem pua).''

Kuj muaj tej neeg txog li ntawm 65 feem puas xav kom yuav tsum hais kom coj tus neeg uas pheej faib cais ntxub ntxaug lwm tus mus rau txim, thiab kuj muaj 42 feem puas ntawm tej neeg xav mus qhia tej xwm txheej no rau nom tswv paub.

Hos lwm cov neeg ces kuj tau mus nrhiav kev pab cuam, thiab yeej muaj tej neeg coob tshaj 27 feem pua yeej xav nrog ib tug twg tham txog tej xwm txheej no, kuj muaj tej neeg txog 24.7 feem pua yuav tau nrhiav kev pab cuam daws kev nyuaj siab ntxhov plawv.

Yeej muaj ib txhia neeg twg yog cov uas pheej raug faib cais ntxub ntxaug ntau dua

Ob feem peb ntawm tej neeg uas raug lwm tus ntxub ntxaug thiab faib cais los kuj yog cov neeg uas tseem tau ntsib tej xwm txheej yam tsawg li ib yam twg rau lub caij ua ntej 1 xyoos dhau los, thiab kuj tseem muaj tej neeg yuav laug txog li 25 feem pua tau qhia tias tej xwm txheej no yeej tau 'tshwm sim tas mus li' rau lawv thiab.

Tsuas muaj tej neeg txog li 12.8 feem pua uas tau koom cov kev teeb txheeb no thiaj tau qhia tias lawv tsis pom ib cov xwm txheej uas ib tug twg raug faib cais los yog lawv raug lwm tus ntxub ntxaug faib cai xwb.

Ib txhia neeg twg tsi ntsees los yog coj ib cov kev ntseeg twg tsi ntsees yog cov uas pheej raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug ntau dua lwm cov neeg.
Bar chart showing experiences of racism by ethno-cultural background
Tej neeg Australia caj ceg neeg Africa yog cov uas feem coob raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug ntau tshaj plaws ntawm teb chaws Australia. Source: SBS
Yeej muaj tej neeg ntau tshaj 90 feem puas uas qhia tias lawv muaj tej caj ceg neeg Africa tau qhia tias lawv tau raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug — thiab yog cov neeg uas raug faib cais ntxub ntxaug ntau tshaj plaws piv rau lwm cov neeg uas tau koom cov kev teeb txheeb no.

Tej neeg ntawm cov teb chaws South Asia ces yog cov neeg uas raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug ntau ua zum ob, thiab yeej muaj tej neeg no txog li 81.2 feem pua yog neeg India los yog neeg Sri Lanka.

Thiab kuj muaj tej neeg Middle East txog li ntawm 69.6 feem pua los kuj raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug, hos tej neeg Southeast Asia txog li 65.4 feem puas (li Thaib, Cob tsib, Indonesia, Malaysia thiab Phillippine) los kuj raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug thiab.

Ces tej neeg uas koom cov kev teeb txheeb no thiaj tau qhia tias cov kev raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug no kuj txhais tau ntau yam sib txwv, suav cov kev ntau nqe yuam kev rau tej kev ntseeg thiab.

Tej neeg Muslim thiab Jew yog cov neeg uas raug tej xwm txheej no, uas muaj neeg Muslim txog li 88.1 feem pua raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug los yog ntshai tej neeg uas coj ntseeg kev cai Islam, thiab muaj tej neeg Jew txog li 81.4 feem pua los kuj qhia tias raug lwm tus tawm tsam tsis nyiam vim lawv yog neeg Jews.
Bar chart showing experiences of racism by religious background
Tej neeg Muslim thiab Jew uas coj lawv tej kev ntseeg yog cov uas qhia tias raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug tshaj plaws, raug lwm tus thuam tsis nyiam thiab ntshai lawv tej kev ntseeg Islam los yog tawm tsam tsis nyiam vim lawv yog neeg Jew. Source: SBS

Tej neeg mloog tau tias 'lwm tus tsis zoo siab tos txais yus, thuam saib tsis taus yus los sis cais tsis pub yus koom'

Cov kev raug faib cais ntxub ntxaug pom muaj ntau tshaj plaws ces yog cov casual racism, ''everyday racism'' los yog microgaggressions.

The most common form of racism fell under what has been described as casual racism, "everyday racism" or microaggressions (cov kev cai ib tsav neeg pawg tsawg twg yam tsis nco faj txog, tsis totaub tau yoom yim los yog tsis yog ua ncaj qha rau).

Ntawm tej neeg 72.5 feem puas uas tau ntsib tej xwm txheej raug lwm tus faib cais tsaib no yeej tau qhia tias lawv mloog tau tias 'zoo li lwm tus tsis zoo siab tos txais lawv, thuam saib tsis taus lawv los yog txhob txwm cai tsis pub lawv koom'.

Muaj tej neeg txog li ntawm 57.3 feem pua yeej rau lwm tus 'ua tsis ncaj rau/los yog raug lwm tus haus lus los yog ua tej yam ntau nqe yuam kev' ncaj qha rau lawv.

Thiab yeej muaj tej neeg ntau tshaj li ib nrab yeej raug lwm tus cais — ua rau lawv plam ib yam txiaj ntsim dab tsi los yog ua tsis ncaj rau lawv — thiab yeej tau hais tej lus thuam saib tsis taus los yog hais tej lus ntxub ntxaug lawv.

Tej chaw uas tej neeg yuav raug lwm tus ntxub ntxaug thiab faib cais ntau tshaj plaws

Yeej muaj tej neeg uas tau koom cov kev teeb txheeb no txog li 56.5 feem pua yeej raug faib cai ntawm tej chaw ua hauj lwm rau lub caij 1 xyoos dhau los los sis yog raug faib cais rau lub caij lawv tseem tab tom nrhiav ib txoj hauj lwm ua. Txuas ntxiv ntawd ces yog cov kev raug faib cais ntawm tej kiab khw lagluam txog li 49.5 feem puas thiab raug faib cais ntxub ntxaug ntawm tej public transport txog 37.8 feem pua.
Bar chart showing areas of experienced racism in past 12 months
Tej chaw ua hauj lwm los yog lub caij tseem nrhiav hauj lwm ua yog ib co chaw uas tej neeg raug faib cais ntxub ntxaug ntau tshaj plaws. Source: SBS
Bar chart of areas of experienced racism in the past 12 months
Tej teej kawm los kuj yog ib qho chaw uas tej neeg raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug thiab. Source: SBS
Peucker tau hais tias cov kev raug faib cais ntxub ntxaug ntawm tej chaw ua hauj lwm tau ua rau muaj ntau yam teeb meem tsis zoo.

"Yog tias yus tsis tau txoj hauj lwm ntawd ua, los yog yus ho ua tej hauj lwm qes dua yus tej qualification, ces yeej yuav ua rau muaj teeb meem rau tej nyiaj yus khwv tau, thiab kuj ua rau yus mloog tau tias zoo li lwm tus tsis lees paub yus thiab yus tsis yog ib feem ntawm lub koom haum ntawd.''

Nws kuj tau hais tias tej xwm txheej ntau yam ntawm cov kev ua hauj lwm kuj muaj peev xwm ua rau muaj teeb meem rau lawv tsev neeg, lawv txoj kev ua lub neej thiab lawv lawv tsev neeg txoj kev ua lub neej.

"Ces yog tias pheej tseem muaj tej xwm txheej raug lwm tus faib cais ntxub ntxaug li no tas mus li thiab ces yuav ua rau muaj teeb meem rau tej tau hais los no.''

Tsis tas li ntawd los tsab ntawv cej luam no kuj tau pom tias muaj tej xwm txheej raug lwm tus faib cais thiab ntxub ntxaug yuav laug txog li 22 feem pua tau tshwm sim rau ntawm tej teej kawm, thiab suav tej kev cai los yog tej neeg ua hauj lwm pheej ua tej yam dab tsi uas ntxub ntxaug los yog cais lwm tus nrog.

Ib tug txiv neej neeg Muslim caj ceg neeg Sudanese tau qhia tias nws tau sib ntaus nrog lwm tus me nyuam yaus tom qab lawv pheej siv lo lus ''n-word'' cem nws.

Nws thiaj tau hais tias ''Tau muaj 4 tug me nyuam yaus koom ntaus kuv tib leeg, ua ntej ntawm kuv tus supervisor lub chaw ua hauj lwm, thiab lawv tau xuas nrig rau kuv ntsej muag. Kuv tau qhia tej xwm txheej no rau kuv lub chaw ua hauj lwm los lawv yeej tsis ua dab tsi, thiab qhov tseeb tiag kuv tseem raug teeb meem vim kuv tseem ntau lawv rov qab thiab.''
Kuv tau qhia tej xwm txheej no rau kuv lub chaw ua hauj lwm los lawv yeej tsis ua dab tsi, thiab qhov tseeb tiag kuv tseem raug teeb meem vim kuv tseem ntau lawv rov qab thiab.
Anonymous respondent, Victoria University study
Muaj ib tug txiv neej tau hais tias tej me nyuam feem coob uas muaj cov caj ceg neeg Africa ces yeej mloog tau tias lawv raug cais ntawm tej teej kawm.

"Tej teej kawm yeej siv tej cai sib txawv los rau txim rau tej tub kawm. Piv txwv li yog kuv mus kawm ntawv lig ces raug txwv tab sis yog lwm cov me nyuam mus lig ces tsuas raug ceeb toom xwb.''

Kuj tau muaj ib tug poj niam ntxiv tau hais tias tej lees kais los yeej hais kom tej tub kawm neeg dub mus kawm ib co sob kawm twg tsis ntsees xwb thiab.

"Lawv (Tej lees kais) los yeej tsis cia tej tub kawm neeg dub xaiv kawm tej sob kawm uas lawv xav kawm li biology thiab, vim lawv pheej hais tias yog ib co sob kawm uas nyuaj heev rau lawv. Thiab muaj qee cov teej kawm ces, lawv yeej hais kom tej tub kawm no tsis txhob mus xeem xyoo 12. Thiab yeej tseem muaj tej xwm txheej no tab tom tshwm sim los txog ntua niaj hnub niam no.''

Yuav tsum tsim kom tau cov kev qhia ''kom paub txog cov tsev neeg kom zoo tshaj qub ntxiv los siv''

Tsab ntawv cej luam no tau qhia txog qhov tseem ceeb tias cov kev xyaum qhia tej neeg thiab ua cov workshops tas mus li txog tej kev faib cais ntxub ntxaug lwm tus ntawm tej teej kawm, tej chaw ua hauj lwm thiab lwm cov chaw yuav pab kom tej neeg totaub zoo txog ntau tsav neeg tshaj qub ntxiv.

Tsis tas li ntawd los tsab ntawv cej luam no kuj tseem txheeb tau ntxiv thiab tias yuav tsum tau tsim cov program kom zoo tshaj qub ntxiv coj los qhia thiab tawm tsam nrog cov kev tsis pub faib cais ntxub ntxaug lwm tus no kom paub txog lawv txoj cai tshaj qub ntxiv thiab kho tej kev pab cuam uas muaj siv ntawm xeev Victoria no kom zoo tshaj qub ntxiv.

Txuas ntxiv ntawd los tsim nyog yuav tau txais kev pov puag cai lij choj rau tej neeg raug lwm tus faib cai kom zoo tshaj qub ntxiv, thiab ua tib zoo xyuas kom rau txim rau tej neeg uas pheej coj cwj pwm faib cais lwm tus thiab ua tib zoo los xyuas kom siv tau tej cai muaj siv tam sim no kom siv tau zoo tshaj qub ntxiv.

Peucker tau hais tias "Yeej muaj tej neeg coob heev tsis xav mus yws txog tej teeb meem no vim tej zaum qhov lawv tau ces tsuas yog ib co kev thov txim xwb ... yog li tej tswv lagluam yuav tsum tau xyaum qhia lawv tej neeg ... tab sis yeej tsis yog tej yam uas tej neeg feem coob cov kev xav tau.''

Mloog tau hnub zwj Teeb (Thursday) 6 pm, hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am, los yog koom tau ntxiv ntawm , , thiab. Downloadthiab caum

Share
Published 16 July 2024 3:47pm
By Charis Chang
Presented by Vixay Vue
Source: SBS


Share this with family and friends