Suav hais kom Meskas tsis txhob txhob tej xwm txheej South China Sea

_HMONG NEWSFLASH BSP IMAGE ASSET 16x9.png

Xov xwm luv Credit: SBS/Max Banyat

Australia tus nom txawv teb chaws Penny Wong qhia tias nws yuav tham txog Dr Yang Hengjun cov kev raug nom tswv Suav kaw rau lub caij sib tham nrog Suav tus nom txawv teb chaws Wang Yi ntawm tuam ceeb Canberra.


Xov xwm luv tshaj tawm hnub zwj Feej (Wednesday newsflash 20.03.2024):

Donald Trump tau tawm tsam nrog Australia tus qub thawj pwm tsav Kevin Rudd dhau los thaum nws raug Askiv lub chaw nthuav xov xwm GB News interview. Nigel Farage yog tus nug Mr Trump txog AUKUS thiab Mr Rudd sawv cev rau lub chaw nthuav xov xwm Sky News Australia. Tam sim no ces Mr Rudd yog Australia tus nom lis teej faj (ambassador) ntawm teb chaws Meskas, thiab yav dhau los ces nws yeej tau hais tias Mr Trump yog ib tug president 'tsim kev puas tsuaj' thiab yog 'ib tug neeg ntxeev siab' rau cov teb chaws vam meej.

UN tus coj lub koom haum UNWRA (UN's agency for Palestinian Refugees) raug txwv tsis pub mus rau ntawm Gaza Strip. Philippe Lazzarini uas yog tus coj lub koom haum no hais tias nws raug txwv tsis pub mus rau ntawm thaj chaw no thaum nws yuav mus rau lub nroog Rafah uas poob rau tej xwm txheej phem zujzus tuaj ua ntej Israel yuav mus tawm tsam.

Victoria tau qhia tias nws npaj ib cov tswv yim yuav siv cov electronic monitoring devices rau cov tub hluas ntxhais hluas nyuam qhuav nto nkauj nto nraug uas ua txhaum cai. Raws li nws tej tswv yim no ces yuav xaiv tej hluas raug txim loj kom coj cov kauj toog electronic xauv rau caj dab taw kom tub ceev xwm thiaj paub tias seb nws uas ua raws li tej lus zoj khi kom ua thiab yuav pab tub ceev xwm thim cov kev siv cov bail.

United Nations (UN) hais tias nws txhawj xeeb heev txog ib cov kev cej luam tias tau muaj tub rog tua tej neeg zos tuag thiab ua rau ntau caum tus raug mob ntawm teb chaws Phabmab. Lub xov tooj cua Radio Free Asia tau cej luam tias muaj 23 tug neeg raug tua tuag thiab muaj 30 tus neeg raug mob thaum tau muaj ib lub dav hlau tua rog tua foob pob rau lub zos Thar Dar uas yog lub zos muaj neeg Rohingya nyob coob uas nyob nrug ntawm lub nroog Minbya.

Tsoom fwv teb chaws tau rov qab tawm tsam nrog lwm pab nom teb chaws cov lus cav tias nws tau ua rau tsis muaj peev xwm yuav tsim tau cov kev pom zoo ntawm ob pab nom raws ib nqag rau tej cai tsis pub faib cais ib tug twg vim nws cov kev ntseeg. Peter Dutton thiab Tasmania tus nom Bridget Archer uas yog ib tug nom kis xeev qes ntawm pab nom Liberal yeej tau hais tias nkawv tseem xav pom tej ntsiab cai ntawm ob tsab cai uas xav thov kho tso.

Tuam ceeb Beijing tau qhia rau Meskas tias kom tsis txhob 'tsim teeb meem' rau tej xwm txheej tsis haum xeeb ntawm hiav txwv South China Sea. Vim yeej tau muaj cov kev tsis sib haum xeeb tas li ntawm Suav thiab Filipino tej tub rog ze ntawm suam hiav txwv cov nyom ntawm South China Sea uas tau muaj kev kub ntxhov tuaj ntxiv, suav cov kev tsis haum xeeb ntawm ob tog tej neeg tswj ciam dej uas tau tshwm sim rau tim 5 lub 3 hlis ntuj dhau los, thiab tau ua rau muaj 5 tug neeg Filipino raug mob.

Australia tus nom txawv teb chaws tau qhia tias nws yeej yuav tham txog Australia tus neeg sau ntawv uas raug kaw tsev laj cuj ntawm teb chaws Suav rau thaum tav su dua hnub no thaum nws ntsib Suav tus nom lis laj fai pej kum. Dr Yang Hengjun raug kaw tag ib sim neej tom qab nws raug kaw ob xyoos vim muaj feem cuam tshuam txog txoj kev ruaj ntseg haiv, tab sis tsoom fwv Australia yeej ib txwm tsis lees paub txog tej no.

Kuj tau muaj cov kev txhawb nqa ib lub chaw teeb txheeb tshiab uas muaj lub hom phiaj yuav xyuas kom tau txais kev vaj huam sib luag rau neeg txum tim tej poj niam thiab tej me nyuam ntxhais. Lub koom haum First Nations Gender Justice Institute ces nyob rau ntawm lub tsev kawm qib siab Australian National University uas xav los tsim ib co tswv yim los dws tej teeb meem uas tseem muaj rau tej neeg txum tim tej poj niam thiab txiv neej thiab pab los nrog tsim tej cai. Julia Gillard uas yog Australia tus qub thawj pwm tsav dhau los yog tus coj lub koom haum Global Institute for Women's Leadership tau hais tias lub chaw teeb txheeb no yuav muaj lub luag hauj lwm tseem ceeb los nrhiav tej tswv yim zoo los xyuas kom tsim tau vaj huam sib luag rau poj niam thiab txiv neej.

Mloog tau hnub zwj Teeb (Thursday) 6 pm, hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am, los yog koom tau ntxiv ntawm , , thiab . Downloadthiab caum

Share