Tsab cai coj los yuam kom tej tuam txhab lagluam qhia seb them nyiaj li cas rau tej neeg ua hauj lwm

Gender equality

Gender pay gap? All talk, no action Source: Getty images, Australia Professional

Australia pab nom Labor Party tau qhia tias yog nws yeej cov kev xaiv tsa tom ntej no los ua tsoom hwv tshiab, ces nws yuav tsim kom tau ib tsab cai coj los yuam kom tej tuam txhab lagluam yuav tsum tau qhia tias seb lawv them nyiaj li cas rau tej neeg ua hauj lwm.


Raws li tsab ntwav cej luam tau qhia, poj niam tseem tsis tau sawv cev los ua cov coj tseem ceeb raws li qhov tsim nyog, poj niam tseem khwv tau nyiaj tsawg dua txiv neej li ntawm AUD 17,500. Tau muaj cov kev tham thiab tawm tswv yim ntau heev txog tias yuav los daws teeb tej teeb meem tsis tau txais vaj huam sij luag ntawm poj niam thiab txiv neej no ntau heev tab sis yeej tseem tsis tau muaj tus kub siab tiag tiag los nqes tes daws kiag cov teeb meem no tiag tiag.

Raws li cov zauv tshiab tau teeb txheeb los ntawm lub koom haum (ABS) uas tau coj los cej luam qhia, ces nws hais tias tej poj niam tseem khwv tau nyiaj tsawg dua txiv neej, tau cov nyiaj npaj tseg siv rau lub caij so tsis ua hauj lwm (superannuation) tsawg dua txiv neej cov, poj niam yog cov thov sij hawm so ntau dua los tus tub kis yug me nyuam, tu tsom kwm tej laus, siv sij hawm ua hauj lwm tab cuab tag yig ntau dua txiv neej, txawm tias lawv kawm ntawv siab tib yam thiab muaj txuj ci paub ua hauj lwm tib yam li txiv neej los yeej tau ua cov coj tsawg dua thiab tsis muaj cib fim yuav ua tau hauj lwm vam neej nce qeb zoo raws lawv siab xav raws li lawv lub tsab peev xwm tsim nyog kom ua tau tiag.

tau qhia tias muaj 6 nqe lus tseem ceeb uas tseem ua rau poj niam muaj tej teeb meem no xws li, fab kev ruaj ntseg rau cov kev lagluam kev khwv nyiaj thiab siv nyiaj, kev kawm txuj kawm ci, kev noj qab haus huv, kev ua hauj lwm thiab tab cuab yig, kev nyab xeeb thiab kev ncaj ncees, kev tswj hwm democracy, kev muaj feem koom tswj hwm thiab cov kev muaj cai ua pej xeem ntawm ib lub teb chaws twg, yog cov txuam thawj (factors) tseem ceeb uas tseem ua rau poj niam tsis tau txais vaj huam sib txig sib luag tib yam li txiv neej.

Lub koom haum kuj tau cam ntxiv tias ib lub plua twg (weekly) poj niam yeej tseem khwv tau nyiaj tsawg dua txiv neej kwv yees txog li ntawm AUD 250 diam.

Lub koom haum tau qhia tias tag nrho cov neeg nrhiav tau hauj lwm ua tsuas muaj poj niam txog 25% xwb muaj ze txog 37% thiaj tau hauj lwm full-time ua hos zes txog li 69% tau hauj lwm part time ua xwb. Poj niam kawv ntawv tiav qeb siab coob dua txiv neej tab sis khwv tau nyiaj tsawg dua txiv neej thiab lawv thov so los tu thiab yug me nyuam ntau dua txiv neej thiaj ua rau lawv khwv tau nyiaj tsawg dua thiab tsis tshua tau ua cov coj ntawm tej tuam txhab lagluam pes tsawg.

Tam sim no ces tej tuam txhab lagluam tsuas cej luam qhia rau lub koom haum Workplace Gender Equality Agencytias seb lawv them nyiaj rau tej poj niam los yog txiv neej ua hauj lwm rau lawv li cas xwb. Tab sis yog tias pab nom Labor Party yeej cov kev xaiv tsa tsoom hwv teb chaws tom ntej no tiag, ces nws yuav tsim kom tau tsab cai coj los yuam kom tej tuam txhab lagluam yuav tsum tau coj los nthuav qhia kiag rau zej tsoom sawv daws paub.

Tanya Pliberseck uas yog tus lwm coj ntawm pab nom Labor Party tau hais tias yeej tau muaj ntau lub teb chaws muaj cov teeb meem tsis tau txais vaj huam sib luag no tsawg dua, vim lawv tej nom tswv thiab tej lagluam kub siab los nrog daws tej teeb meem no kom tsis txhob muaj kev sib tu ncua.

Tab sis Australia tus thawj pwm tsav Scott Morrison ho tsis pom zoo rau pab nom Labor lub tswv yim no thiab cav tias yuav tsim kev sib tawg sib cai ntawm tej tuam txhab lagluam thiab tej neeg ua hauj lwm xwb tsis yog yuav xyuas kom coj tau los los sib koom tes ua ke.
Mr. Morrison hais tias "Kuv tsis xav tsim kom muaj teeb meem cov nyom kub ntxhov thiab kev cib nyeej npau taws los yog tsim kev txhawj xeeb rau tej chaw hauj lwm, vim tsis yog ib lub tswv yim yuav pab tsim kom tau txais txoj kev vaj huam sib luag rau sawvdaws."
Tseem tau muaj ib txhia cav tias tsuas yog pab nom Labor lub tswv yim siv coj los ua kom tej tuam txhab lagluam txaj muag xwb, tsis yog ib cov tswv yim yuav coj los kho kom tau txais kev vaj huam sib luag rau tej nyiaj poj niam khwv ntawd kom tau sib npaug li tej txiv neej khwv tau ntawd.

Txawm li cas los Michelle O'Neil uas yog tus coj lub koom haum Australian Council of Trade Unions (ACTU) tsis pom zoo nrog Australia tus thawj pwm tsav cov lus tawm tswv yim no thiab tau hais tias:
"Peb tsis muaj peev xwm yuav cia li las mees ua tus tsis paub ntab ntw txog tej teeb meem no, los yog muab zais npog tsis kam qhia rau tej neeg paub, vim tej neeg sawv daws yeej yuav tham thiab sab laj txog tej teeb meem no uas tau tshwm sim muaj rau lawv."
Pab nom Greens tus nom senator Marheen Faruqui los yeej tau nqua hu kom tsoom hwv Australia yuav tsum tau nqes peev lagluam nyiaj txiag los pab tsim kom tau tej hauj lwm science rau tej neeg ua thiab.

Nws tseem tau hais ntxiv tias yog ib qho txaus tu siab kawg uas tseem pom muaj tej poj niam ua cov hauj lwm science, technology, engineer thiab mathematics no khwwv tau nyiaj tsawg dua tej neeg ua cov hauj lwm tu saib xyuas cov neeg mob (nursing) thiab cov hauj lwm qhia ntawv (education) ntawd, ces thiaj pom ua rau muaj ib txhia poj niam coob heev tawm tsis kawm tej sob kawm no thiab tsis ua cov hauj lwm no lawm, vim ua mus ntxiv los txoj hauj lwm ntawd tsis vam meej nce qeb raws li qhov lawv muaj lub tsab peev xwm uas lawv xav kom ua tau ntawd.

Senator Faruqui tau qhia tias tsim nyog teb chaws Australia yuav tsum tau los ua ntiaj teb lub teb chaws tus coj ntau thawj hlo rau fab txuj STEMs thiab nqe peev lagluam nyiaj txiag coj los pab tsim kom muaj tej dej nuam no rau Australia rau yav pem suab.

Chris Walton uas yog tus coj ntawm lub koom haum Australia Professional tau hais tias:
"lub tsam thawj tam sim no peb xav tau cov neeg muaj txuj ci txog fab txuj science, technology, engineer thiab mathematics ntau tshaj qub ntxiv lawm, thiaj yuav pab kom peb haiv neeg yog ib haiv neeg txawj ntse dua. Thiab yog tias peb xav kom muaj tej poj niam mus teev zwm npe kawm cov sob kawm no thiab ua hauj lwm cuam tshuam txog tej txuj ci no ntau tuaj ntxiv ces peb yuav tsum tau txhawb nqa lawv, peb tej tuam txhab lagluam yuav tsuam tau hloov lawv tej kev tswj hwm thiab hloov lawv cov kab lis kev cai ua hauj lwm."
Kate Lee uas yog tus tswj cov dej num ntawm lub koom haum Workplace Gender Equality Agency los kuj tau hais ntxiv tias:
"Tsis yog tias tej poj niam no tsis yoog raws cai, los sis tsis coj cuj pwm tsis zoo mus txog rau cov kev tsis tau kawm txuj cia siab thiab tsis paub ua hauj lwm, tab sis lawv yeej kawm tiav ntau phab txuj coob xwm yeem li txiv neej thiab lawv yeej muaj peev xwm ua tau hauj lwm tib yam li txiv neej, tsuas yog tias vim muaj tej txheej txheem thiab cov teeb tsa ntawm tej koom haum los yog tej tuam txhab lagluam los ua cov thaiv lawv kev, ces thiaj ua rau tej poj niam no tsis muaj peev xwm yuav ua hauj lwm nce qeb kom tau txais vaj huam sib luag nrog txiv neej rau tom tej chaw ua hauj lwm."
Raws li rau poj niam ces nws tau teev tseg tias: Sustainable Development Goals number 5 which is gender equality, it said that:
"Txoj kev tau txais vaj huam sib txig sib luag tib yam li txiv neej tsi yog ib txoj cai rau poj niam xwb tab sis tseem yog ib lub chiv keeb hauv paub pab tsim kom tau kev thaj yeeb nyab xeeb thiab tawg paj txi txiv rau lub ntiaj teb no txuas ntxiv ntev mus."
UN kuj tau teev ib co homphiaj tam sim no mus txog rau xyoo 2030 tias, yuav tsum tshem tag nrho txhua cov kev faib cai, tshem txhua cov kev tsis ncaj ncees tau muaj rau poj niam pov tseg, yuav tsum tsim kom tau cai coj los tswj, pov puag thiab tiv thaiv los yog pab kom poj niam kom muaj feem koom rau cov kev noj qab haus huv, kom lawv ua tus paub tu thiab tswj lawv lub cev, tau kawm txuj kawm ci, tsim kom muaj cib fim rau lawv tau muaj feem koom txhim teb kho chaw, muaj feem koom ua tus coj ua nom ua tswv tib yam li txiv neej.

UN tsab ntawv cej luam tsis ntev los no uas qhia txog cov kev khwv tsis tau nyiaj tsis sib npaug ntawm poj niam thiab txiv neej tau qhia tias, cov nrim teb chaws Europe yog cov tsis tshua muaj teeb meem sib tu ncua rau tej nyiaj txiag uas poj niam thiab txiv neej khwv tau ntawd pes tsawg, ntxiv ntawd yog cov teb chaws sub-Sahara thiab cov teb chaws Latin America uas tseem muaj teeb meem ib nrab thiab cov teeb meem uas tej poj niam tseem khwv tau nyiaj tsawg thiab sib txawv deb nrog tej txiv neej ces yog cov teb chaws Middle East. Thiab UN tau qhia ntxiv tias txhua txhua ib dollar nyiaj uas txiv neej khwv tau ntawd poj niam tsuas khwv tau 77 cents xwb saib tau xov xwm ntxiv .

Vim rau qhov tseem muaj ntau cheeb tsam hauv ntiaj teb no uas muaj ntau lub teb chaws poj niam tsis muaj cai mus ua hauj lwm, los yog lawv tus txiv muaj cai tsis pub lawv mus ua hauj lwm, lawv tsis muaj cai yuav tau txais tej laus tej qub txeeg qub teg peev txheej sib npaug li tej txiv neej, lawv tsis muaj cai ua tau tswv av, lawv tseem raug yuam kom mus ua nyab thaum tseem yau, lawv tsis muaj cai yuav txiav txiam txog lawv lub cev, tsis muaj cib fim tau kawm txuj kawm ci kom txawj ntse, tsis muaj cib fim tau los ua tus coj, tsis muaj cib fim los koom txhim teb kho chaw thiab lawv tseem yog tej txiv neej tsim teeb meem kub ntxhov hauv lub cuab yig rau li ntau kom mob cev nqaij daim tawv, ua rau lawv tau ntshai rau sab ntsuj plig thiab siv fab nyiaj txiag los quab yuam lawv, los sis tseem yuam muab lawv hlais chaw mos (female genital mutilation - FGM). Yuav tsum tsim kom lawv muaj cib fim los kawm fab technology kom lawv paub siv thiab paub ua hauj lwm los yog kom tau txais txiaj ntsim rau lawv thiab.

Tej teeb meem tau hais los no thiaj tau ua rau tej poj niam tsis tau txais vaj huam sib luag nrog tixv neej thiab ua rau lawv khwv tau nyiaj tsawg dua los yog tsis sib npaug li tej txiv neej khwv tau ntawd.

Koj muaj peev xwm mus txheeb xyuas tau ntau yam xov xwm kom ntxaws ntxiv tau ntawm lub koom haum Workplace Gender Equality tsab ntawv cej luam ntawm no tau.#

Nyeem tau ntxiv raws li cov vas sab hav qab no tau:

Mloog tau xov xwm ua lus Hmoob ntawm xov tooj cua SBS Radio Hmong Program ntxiv tau rau ntawm lub vas sab rau ob hnub xws li hnub zwj Teeb (Thursday) 6pm AEDT-Australian Eastern Standard Time thiab hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am AEDT; download tau SBS Radio App kom koj mloog tau xov tooj cua SBS Radio Hmong Program tau ntawm App Store thiab ntawm Google Play los yog download xov xwm kaw ua suab (Podcasts) ua lus Hmoob thiab lus Askiv tau ntawm los sis download tau ntawm thiab ntawm iTunes  tuaj koom ua tub koom siab thiab koom mloog tau tau ntawm #SBSHmong lub Facebook page tau.


Share