Feature

Tej 'txuj ci tseem ceeb pab lub neej' uas coob tus poj niam thiab ntxhais neeg Australia plam

Tej ntxhais feem coob uas tsis kawm ntawv lawm yeej muaj txuj ci tsawg dua tej me nyuam tub - nqe lus no yog ib so lub tseem ceeb uas tej kws hais tias yuav ua rau tej ntxhais tsis muaj peev xwm ua tau lub neej.

A girl with brown hair and wearing a green jumper sits at a desk. Behind her is a purple collage of finance-related images and a white line graph with a dollar sign on it

Several recent studies have found that not only are financial literacy levels declining in Australia, but women and girls are disproportionately affected. Source: SBS

Teej kawm yeej tau qhia ntau yam txuj ci rau peb thiab yeej yuav siv tej txuj ci no txhawm rau peb lub neej.

Tab sis tej kws hais tias ib yam ntawm ntau yam uas tej ntxhais neeg Australia coob heev uas tau kawm tiav yeej tseem tsis tau kawm — thiab yog ib co txuj ci uas yuav ''ua rau muaj teeb meem loj heev'' rau lawv cov kev khwv nyiaj rau yav pem suab.

Cov kev paub zoo txog sab seem nyiaj txiaj yog ''ib co txuj ci tseem ceeb ntawm lub neej'' raws li Katrina Samios uas yog tus coj lub koom haum not-for-profits hu ua Financial Basics Foundation (FBF) hais.

"Kuv xav tias yog tej yam tsis totaub li tias txhua leej txhua tus tib neeg yeej muaj feem cuam tshuam txog nyiaj txiaj, tab sis yeej tsis ua tib zoo xyuas kom tej neeg muaj txoj kev totaub txog nyiaj txiaj zoo li.''
Yeej tau muaj ntau cov kev teeb txheeb tsis ntev los no yeej tau txheeb tau tias tssi yog tias muaj tej neeg paub zoo txog nyiaj txiaj (financial literacy) ntawm Australia no tsawg tuaj ntxiv lawm xwb, tab sis yeej tseem muaj tej poj niam thiab tej ntxhais coob heev los yeej tseem yog cov uas tsis paub zoo txog tej txuj no thiab.

Lub ntsiab lus ntawm lob lu 'financial literacy' no txhais tias yog cov kev paub tswj thiab siv nyiaj thiab suav tej txuj uas paub npaj tias yuav faib thiab siv yus tej nyiaj li cas, yuav txuag li cas thiab yuav siv coj mus nqes peev li cas.

Lub koom haum Oroganisation for Economic Coorperation and Development (OECD) cov program International Student Assessment (PISA) — uas txheeb ib tug neeg hnoob nyoog 15 xyoos lub tsab peev xwm siv zauv (maths), science, cov kev paub nyeem ntawv, thiab tej txuj ci uas muaj peev xwm siv tau coj los daws tej teeb meem nyuaj ntawm lub neej tiag — tau qhia tias Australia tej me nyuam muaj cov kev totaub txog financial literacy tsawg txij xyoo 2012 txog xyoo 2018 lawm.

Cov kev teeb txheeb tshiab txog tej cuab yig, tej nyiaj khwv tau thiab cov kev ntiav dag zog thiab tau hauj lwm ua (Household, Income and Labour Dynamics in Australia - HILDA) kuj tau qhia thiab tias neeg Australia tej zauv uas totaub txog cov financial literacy no tau poob qab lawm.
A bar graph showing the average financial literacy test score in Australia by age group
Cov kev teeb txheeb no tau nug tej neeg koom teeb txheeb 5 nqe lus nug coj los ntsuam seb lawv nkag siab txog lawv cov financial literacy seb teb puas raug txhua nqe. Source: SBS
Dua ntawm tej hais ntawd lawm, los kuj tseem pom tau tias muaj cov kev sib tu ncua deb heev ntawm poj niam thiab txiv neej thiab.

5 nqe lus nug ntawm cov kev teeb txheeb HILDA nug txog cov kev nkag siab txog kab theem paj, kab theem nyiaj poob nqe, cov kev nqes peev ntau yam thiab cov kev totaub txog tej kev phom sij.
A table showing the differences in male and female's financial literacy scores
Tus zauv nrab uas qhia txog txiv neej neeg Australia cov kev nkag siab txog nyiaj txiaj (financial literacy) uas xeem tau xyoo 2020 ntawd ces yeej tau sib tshaj tej poj niam txog li 0.5. Source: SBS
Ntiaj teb lub tuam txhab Allianz uas yog ib lub tuam txhab muag nyiaj tuav pov hwm (insurance) thiab tswj thiab yuav los yog muag cov kev nqes peev lagluam cov kev teeb txheeb tsaib no yeej txheeb tau tias yeej muaj tej poj niam neeg Australia ntau tshaj 2 npaug ntawm tej txiv neej yog cov tsis muaj kev totaub zoo txog nyiaj txiaj. Txawm li cas los kuj txheeb tau thiab tias yeej muaj tej txiv neej neeg Australia yuav laug txog li 3 npaug tib yam li tej poj niam muaj cov kev totaub zoo txog nyiaj txiaj thiab.
A bar graph showing the percentage of Australians with low, average, and high financial literacy, divided by gender
Tseem muaj cov kev sib tu ncua deb heev rau Australia tej poj niam thiab txiv neej cov kev totaub txog nyiaj txiaj. Source: SBS

Vim li cas thiaj muaj cov kev sib tu ncua rau cov kev nkag siab txog nyiaj txiaj ntawm poj niam thiab txiv neej?

Laura de Zwaan yog ib tug zes kais qhia ntawv ntawm tsev kawm qib siab Queensland University of Technology thiab kuj yog ib tug kws paub zoo txog neeg ntiag tug cov kev siv nyiaj thiab nyiaj superannuaiton tau qhia tias, yog tej yam nyuaj kawg uas yuav paub tau tias yog tim dab tsi thiaj ua rau neeg Australia muaj cov kev nkag siab txog nyiaj txiaj tsawg lawm.

Tab sis nws tau hais tias yeej muaj ob lub tswv yim qhia tias vim li cas thiaj muaj ntau cov kev teeb txheeb tau qhia tias tseem muaj cov kev sib tu ncua ntawm poj niam thiab txiv neej ua ntuv zus.

Thawj lub hais tias twb vim yog tej poj niam thiab tej ntxhais muaj cov kev totaub zoo txog nyiaj txiaj tsawg dua, thiab tej zaum kuj yog tim cov kev cob qhia poj niam thiab txiv neej sib txawv.

Nws tau hais tias "Yeej tau muaj ntau cov kev teeb txheeb yeej tau qhia tias tej me nyuam tub yeej khaws tau nyiaj thiab yeej tau nyiaj thaum pab ua tej hauj lwm hauv tsev, uas tej zaum tej me nyuam ntxhais tsis tau tej nyiaj no, thiab yog peb tham txog ntau cov financial products lawm zoo li tej me nyuam tub yeej paub zoo dua.''
De Zwaan tau qhias tias nws tej kev tshawb fawb yeej txheej tau tias tej xub kev coj los ntsuam cov kev totaub txog nyiaj txiaj no tej zaum kuj yuav yog tej ua rau muaj txoj kev sib tu ncua rau poj niam thiab txiv neej thiab.

Nws tau hais tias yog thaum tsim tej lus nug coj los sim tias seb ho nkag siab zoo txog nyiaj txiaj npaum li cas, ces zoo li tej poj niam yog cov yeej tsis tshua paub tias yuav teb tej lus nug ntawd li cas.

Nws tau hais tias "Tej zaum kuj yog cov kev tsis tshua nyiaj tej xwm txheej phom sij los sis yog tej zaum lawv yog cov neeg yeej ceev faj dua, thiab lawv yeej yog tej neeg tsis tshua sim ua ib yam dab tsi seb zoo li cas, hos tej me nyuam tub ces yog cov neeg uas pheej nyiam teb ib los lus nug twg, txawm tias lawv teb yuam kev,''

"Yog tias peb pub lub cib fim ntau rau tej poj niam qhia txog lawv tus kheej los yog tham txog lawv tej txuj ci raws lwm txoj xub ke txawv, ces tej zaum peb kuj yuav tsis pom tias muaj txoj kev sib tu ncua loj dab tsi thiab.''

Ho yuav muaj tau teeb meem dab tsi?

De Zwaan tau hais tias tej neeg uas muaj cov kev nkag siab txog nyiaj txiaj tsawg dua ces yeej khwv tau nyiaj tsawg dua thiab.

Nws tau hais tias "Peb yeej paub tias yuav ua rau muaj teeb meem tshaj rau lawv thaum lawv so tsis ua hauj lwm lawm — vim ua rau lawv yuav txuag tau nyiaj tsawg dua, thiab lawv yeej tsis tshua koom yuav tej shares ntawm tej stock market, los yog yeej nqes peev tsawg dua.''

De Zwaan kuj tau hais ntxiv tias tsis tas li ntawd los kuj tseem yuav ua rau lawv yuav ntsib tej teeb meem ntau yam cuam tshuam txog tej nuj nqe, tsis muaj nyiaj siv rau lub caij raug tej xwm txheej ti tes ti taw, thiab tsis yuav tej nyiaj tuav pov hwm txaus siv.
"Txhais tias yog tias lawv ho ntsib ib yam xwm txheej ua rau lawv yuav tau siv nyiaj ntau yam tsis nco faj txog, ces lawv yeej tsis muaj peev xwm yuav tswj tau tej xwm txheej no raws li qhov tsim nyog li,'' raws li nws tau hais.

Samois thiaj tau hais tias cov kev muaj kev nkag siab tsawg txog nyiaj txiaj no los tej zaum kuj yuav ua rau ib tug neeg twg , raug lwm tus siv nyiaj txiaj tswj ua phem rau lawv los yog raug lwm tus siv lawv yam tsis raug kev raug cai thiab.

Nws tau hais tias "Yog tias yus yeej ntseeg siab tias yus muaj peev xwm tswj tau yus tej kev siv nyiaj txiaj me ntsis lawm, ces zoo li yus yeej tsis tshua raug lwm tus siv nyiaj txiaj los tswj yus los yog yuam yus, los sis yuav tsis tshua raug lwm tus siv kom tau txais txiaj ntsim rau lawv lawm thiab.''

Yuav tau hloov dab tsi?

Txawm tias hauv Australia tej txhooj cai qhia ntawv yeej tau qhia kom tej neeg paub txog tam li yog ib tug neeg yuav khoom siv thiab muaj kev totaub txog kev siv nyiaj txij rau tej tub kawm uas kawm txog xyoo 10, los Samios yeej tau hais tias yeej tseem tsuas qhia ''raws li qhov lawv muaj peev xwm qhia xwb thiab.''

Nws tau hais tias "Yeej muaj qee cov teej kawm ces yeej tsim tau cov financial literacy program zoo heev siv hos lwm cov ces tej zaum yeej tsis muaj tej program no qhia rau tej me nyuam li thiab.''

Samios tau qhia tias tej kev qhia kom tej neeg totaub zoo txog nyiaj txiaj mas yeej qhia rau hauv tej chav kawm zauv feem ntau xwb — uas tej me nyuam tub yeej nkag siab zoo dua tej me nyuam ntxhais — thiab yeej qhia rau tej sob kawm lagluam los yog tej sob kawm txog lagluam uas xaiv kawm ntxiv, uas yeej muaj tej me yes ntxhais kawm tsawg dua tej me yes tub.

Nws tau hais tias "Tej xwm txheej thiab tej xub ke uas tej me nyuam ntxhais xav kawm kom nkag siab txog tej kev siv nyiaj txiaj no, thiab cov kev tham kom lawv muaj kev totaub txog tej no yeej txawv tej uas qhia rau tej me nyuam tub. Yog thaum uas muaj tej no raug zwm rau tej zog kawm qhia zauv lawm, ces tej hluas — hais tsi ntsees rau tej ntxhais hlua — uas tau mus kawm ntawd pheej xav tias yuav tau siv tej cai siv zauv thiab cov kev xam zauv nrog, ces thiaj ua rau lawv tsis xav kawm los yog ua rau lawv tsis kub siab lawm, txawm tias tej zaum cov kev totaub txog nyiaj txiaj no tsis cuam tshuam txog tej no.''
Samios tau qhia tias lub koom haum Financial Basics Foundation (FBF) yeej xav kom tsim kom tau ib tug qauv zoo coj los qhia tej sob kawm personal finance ntxiv rau tej txhooj cai qhia ntawv, uas xav coj los qhia rau lub caij li ntawm 5 los yog 6 limtiam qhia ib zaug ib limtiam twg ntawm tej sob kawm rau tej me yes uas kawm qeb 7, 8, 9 thiab 10.

Nws tau hais tias "Yog peb tsis ua tib zoo los qhia txog tej no (personal finance) tas mus li thiab pheej tseem qhia rau hauv tej sob kawm zauv (maths) xwb ces tej me nyuam ntxhais los pheej yuav hais tias: 'Kuv twb kawm tsis tau zauv zoo,' ces peb yeej yuav hloov tsis tau ib yam dab tsi li.''

"Yog li ntawd thiaj xav kom tsim kiag ib co sob kawm no tsi ntsees tsis poob nrog lwm cov sob kawm, thiab yog ib co soab kawm uas tag nrho txhua tus hluas kawm, kom peb pheej tsis txhob hais tas li tias: 'Kuv yeej tsis tau kawm txog tej no hauv teej kawm li ... Yeej tsis muaj neeg qhia qhov sib txawv ntawm phau ntawv khaws nyiaj (saving account) thiab phaub ntawv siv nyiaj (transation account) li, uas phau khaws nyiaj ntawd yuav tau paj rau kuv thiab pab kom kuv muaj nyiaj hos phau siv ces tsuas yog phau tso nyiaj rau hauv thiab thau coj mus siv xwb.''

"Txawm tham txog lub tswv yim no nkaus xwb los kuj tseem yog tej yam uas txawv kawg rau tej me nyuam coob leej ntau tus uas mus kawm ntawv high school ntawd yeej tsis paub tias yog dab tsi li thiab.''

Samios thiaj hais tias lub koom haum FBF thiaj tau tab tom tsim ib co sob kawm dawb, thiab yog thawj co sob kawm xub tsim los siv hauv online rau lub 7 hli ntuj rau tej lees kais, uas tej zaum yauv muaj peev xwm siv coj los ua chaw tiag tawg rau tej sob kawm no.

Nws tau hais tias ''Yog ib co sob kawm muaj 5 sob kawm uas yeej npaj txhij rau tej lees kais coj mus siv qhia rau cov qeb kawm sib txawv los yog coj mus qhia rau tej sob kawm dab tsi raws li qhov tsim nyog qhia los tau.''
SBS News yeej tau nug Jason Claire uas yog Australia tus nom teb chaws uas tswj tej dej num kev kawm tias vim li cas thiaj tsis qhia tej sob kawm kom paub txog kev siv nyiaj txiaj (financial literacy) kom zoo tib yam rau Australia tej teej kawm, thiab seb tsoom fwv ho yuav muaj tswv yim li cas los daws tej xwm txheej uas muaj tej kab theem nkag siab txog kev siv nyiaj txiaj tsawg no li cas los yog cov kev sib tu ncua rau cov kev nkag siab txog nyiaj txiaj ntawm poj niam thiab txiv neej li cas. Thiab kuj tau nug nws ntxiv tias seb tsoom fwv hos puab yuav tsim ib co sob kawm personal finance uas tsuas qhia ntsi ntsees tsis qhia poo nrog lwm yam sob kawm ntxiv rau tej txhooj cai qhia ntawv li cas.

Ces Clare tau teb tias Australia cov kev qhia ntawv yeej yog ib co system ''uas qhia tau zoo'' tab sis ''yeej tsim nyog yuav qhia kom tau zoo tshaj qub ntxiv thiab xyuas kom tau txais kev ncaj ncees tshaj qub ntxiv.''

Nws kuj tau hais ib co ncauj lug qhia rau SBS News tias "Twb vim li ntawd ntag peb thiaj tau tshwm nyiaj $16 billion ntxiv coj los pab rau zej tsoom tej teej kawm — thiab yog tsoom fwv teb chaws ib co kev pab nyiaj ntau tshaj plaws rau zej tsoom tej teej kawm raws li tau pom muaj dhau los.''

"Peb yeej tau muaj ntau yam kev sib khom pom zoo nrog xeev Western Australia (WA) thiab xeev Northern Territory (NT) lawm. Thiab kuv los yeej xav kom muaj tej kev pom zoo tib yam li ntawd nrog lwm cov xeev thiab.''

Clare tau qhia tias tej nyiaj pab cuam no yog xav siv coj los pab kho thiab pab tej tub kawm ''kom kawm raws cuag tej lawv tseem poob qab, thiab kom kawm tau zoo thiab kom kawm tiav.''

Nws tau hais tias "Peb yeej xav kom tag nrho txhua tus tub kawm ntawm tej neeg caj ceg sib txawv ntau yam muaj cib fim kawm tau zoo tib yam ntawm tej teej kawm, thiab tau kawm tej sob kawm kom paub siv nyiaj txiaj 'financial literacy' nrog tib si.''
A man speaking during question time at parliament house
Jason Clare uas yog Australia tus nom teb chaws uas tswj tej dej num kev lawm tau qhia tias txawm tias Australia cov kev qhia ntawv yeej yog ib co ''qhia tau zoo lawm'' los yeej xav kom ''tseem qhia tau zoo tshaj qub ntxiv thiab siv tau ncaj ncees tshaj qub ntxiv thiab.'' Source: AAP / Lukas Coch

Tej tswv yim pab kom koj tej me nyuam totaub zoo txog kev siv nyiaj txiaj ntau tuaj ntxiv

Samios tau hais tias yog tej niam txiv xav kom lawv tej me nyuam nkag siab txog kev siv nyiaj txiaj, ces yog tej yam tseem ceeb uas yuav tsum tau pib ''tham txog tej nyiaj txiaj no tas mus li yam qhib siab lug'' kom ntxov npaum li ntxov tau.

Nws tau hais tias "Yog muaj peev xwm los tham txog tej kev siv nyiaj txiaj no thiab tsis txhob ua rau lawv mloog tau tias tsis pub tham txog nyiaj txiaj lawm, ces yuav pab kom yus tej me nyuam muaj txoj kev ntseeg siab rau tej kev to taub txog cov kev siv nyiaj txiaj no.''

Samios thiaj tau hais tias cov kev cia tej me nyuam nrog yus tham txog txhua yam tsis hais tej kev npaj tej nyiaj siv ntawm txhua limtiam los yog cov kev khaws nyiaj tseg npaj yuav mus holiday, los sis yog cov kev nrog xyuas kom pab lawv txuag kom yuav tau thawj lub xov tooj ntawm tes rau lawv yam tsis yog yus yuav rau lawv, tej zaum kuj yuav pab kom lawv muaj txuj ci thiab paub txog cov kev siv nyiaj txiaj no.

"Financial literacy — los sis yog cov kev paub txog cov kev siv nyiaj txiaj no yog ib co txuj uas yuav tau siv tag ib sim neej, yog tias pib qhia kom lawv muaj tej txuj ci no thiab paub thiab nkag siab txog qee cov kev xav thiab tej cwj pwm siv nyiaj txiaj txij thaum lawv tseem yau lawm, ces kuj yuav yog tej yam yuav muaj peev xwm pauv hloov zoo rau lawv lub neej thiab.''

Mloog tau hnub zwj Teeb (Thursday) 6 pm, hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am, los yog koom tau ntxiv ntawm , , thiab . Downloadthiab caum

Share
Published 12 June 2024 4:47pm
By Amy Hall
Presented by Vixay Vue
Source: SBS


Share this with family and friends