Tshab txhais txog Australia lub tswv yim txo kom tsis txhob tso pa tsis huv xyoo 2050

Melbourne from the air - Image Tiff Ng - Pexels.jpg

The burning of fossil fuels release large amounts of carbon dioxide and other greenhouse gases into the atmosphere. Image: Tiff Ng/Pexels

Australia yeej npaj nws lub tswv yim los txo kom muaj tej pa tsis huv tsawg los ntawm cov kev siv tej roj ntau yam (roj tsheb, roj zej ntsuam..,), thiab peb sawv daws yeej muaj peev xwm muaj feem koom nrog xyuas tej hauj lwm no.


Ntsiab lus tseem ceeb:
  • Cov kev hlawv tej roj ntau yam (roj tsheb, roj zeb ntsuam...,) ces yuav tso tej pa carbon dioxide thiab lwm cov greenhouse gases paug tsuas rau tej huab cua, ces yuav ua rau lub ntuj kub sov tuaj thiab yuav ua rau huab cua pauv hloov.
  • Cov kev txo kom tej pa greenhouse gas tsawg thiab siv cov renewable energy ntau yam yog ib co tseem ceeb yuav pab kom muaj teeb meem tsawg zog rau tej huab cua pauv hloov.
  • Net zero emissions muaj lub ntsiab lus txhais tias nrog xyuas kom muaj kev sib luj haum ntawm tej greenhouse gas uas tsim thiab txo kom tsis txhob muaj tej greenhouse gas no paug tsuas rau tej huab cua.
Ntiaj teb yeej tsis muaj peev xwm los daws tau ntau yam xwm txheej uas tau tshwm sim vim huab cua pauv hloov, tsis hais yuav yog cov kev pauv hloov rau ntiaj teb cov kev kub kev sov thiab tej xwm txheej huab cua sib txawv ntau yam uas yeej muaj ntau zuj zus tuaj ntxiv lawm.

Cov kev pheej tseem siv tej roj li roj zeb ntsuam, roj tsheb los yog gas - uas tso pa carbon dioxide thiab lwm cov greenhouse gases ntau heev rau tej huab cua, thiaj ua rau ntiaj teb sov tshaj qub ntxiv, thiab tau ras los ua ib co tseem ceeb uas ua rau muaj tej huab cua pauv hloov lawm.

Australia los kuj zoo ib yam li ntau lub teb chaws uas yeej tau npaj tswv yim yuav los txo kom muaj tej greenhouse gas tsawg kom tsis txhob ua rau ntiaj teb kub sov tuaj ntixv, thiab tej neeg ntiag tug, tej cuab yig thiab tej nrog rau tej lagluam los yeej muaj peev xwm muaj feem koom nrog daws tej teeb meem no tib yam thiab.

Dr Simon Bradshaw yeej teeb txheeb txog huab cua pauv hloov thiab yog tus coj teeb txheeb ntawm lub koom haum Climate Council thiab hais tias peb yuav tau hloov tswv yim tshiab tias seb yuav tsim hluav taws xob li cas los siv rau tiam neej vam meej no mas thiaj yuav txo tau kom tsis txhob muaj tej pa tsis huv no.

Mloog tau hnub zwj Teeb (Thursday) 6 pm, hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am, los yog koom tau ntxiv ntawm , , thiab Downloadthiab caum
Wind farm in South Australia - Image Alex Eckermann - Unsplash.jpg
Khaub lig cua yog ib yam ntwm cov renewable energy uas tsim tau hluav taws xob siv yam tsis tso pa tsis huv tsuas rau tej huab cua. Image: Alex Eckermann - Unsplash
“Australia los yeej zoo tib yam li ntau lub teb chaws uas yeej kub siab kom tsis txhob tso tej pa tsis huv paug tsuas tej huab cua ntxiv rau xyoo 2050 lawm. Thiab tam sim no ces yeej muaj ntau yam hloov lawm. Txhais tau tias peb yuav tau siv dua tej tswv yim tshiab los tsim kom tau hluav taws xob rau peb siv ntawm peb tej tsev thiab peb tej lagluam. Ces peb thiaj siv sab hnub, thiab zog cua los tsim hluav taws xob siv, thiab yuav pab kom peb tso tseg tau thiab tsis txhob siv tej roj thiab gas ntxiv hlo li lawm."

Txawm tias zoo li tseem ntev heev mam txog xyoo 2050, los Dr Bradshaw hais tias yuav tau kub siab ceev nrooj rau lub caij tam sim no los pab txo tej pa tsis huv kom tsawg kom sai.

“Tej kev tshawb fawb thoob ntiaj teb yeej tau qhia lawm tias peb yuav tsum tau txo tej greenhouse gas ib nrab rau lub sij hawm 10 xyoo ntxiv no thiab xyuas kom tsis txhob tso tej pa tsis huv hlo li lawm kom sai npaum li sai tau. Peb yuav tsum tau kub siab maj ceev nrooj los daws kom tau tej teeb meem no xwb mas peb thiaj yuav tau lub neej pem suab uas tau txais kev nyab xeeb thiab tau txais kev vam meej xwb."

Tsab cai Climate Change Bill

Tsoom fwv Australia yeej tau tsim tsab cai xyoo 2022, uas teev tias Australia yuav txo tej pa tsis huv npaum li cas.

Aaron Tang, uas yog ib tug Research Affiliate ntawm lub chaw teeb txheeb Centre for the Study of Existential Risk ntawm tsev kawm qib siab University of Cambridge uas kawm tiav PhD thiab yog ib tug zeskais qhia ntawv ntawm tsev kawm qib siab Australian National University tshab txhais tias:

“Tsab cai no yuav txo tej pa tsis huv 43% txij xyoo 2005 txog xyoo 2030, thiab txo kom tsis txhob tso tej pa tsis huv hlo li lawm rau xyoo 2050. Ces tej no thiaj yog ib lub hom phiaj tseem ceeb heev. Australia yeej pom tias yav tab los yeej tsis muaj peev xwm yuav siv tau tsoom fwv teb chaws tsab cai climate policy ua ntuv zus thiab. Yog li ntawd thiaj cia siab tias tsab cai Climate Change Bill yog tsab cai yuav pab kom ua tau tej hauj lwm no ruaj txuas ntxiv rau tom ntej, thiab yog ib lub hauv paus tseem ceeb kom haj yam kub siab nqes tes nrog daws tej teeb meem no tshaj qub ntxiv rau yav pem suab."
Dr Simon Bradshaw - Climate Council Head of Research.jpg
Dr Simon Bradshaw ntawm lub koom haum Climate Council. Image: Climate Council
txhais tias yuav xyuas kom muaj peev xwm tshem tau tej greenhouse gas uas tsim thiab paug tsuas rau tej huab cua kom tsis txhob muaj tej pa tsis huv no. Nws hais tias thiaj yuav tau nqe peev rau cov lagluam renewable energies kom thiaj tsis txhob tso tej pa tsis huv no ntxiv lawm.
Peb yeej tau peb tej hluav taws xob txog li ib nrab los ntawm cov kev hlawv roj zeb ntsuam coj los tsim. Cov kev nqes peev los siv lwm txoj xub ke tsim hluav taws xob siv ntawm Australia tsis yog tias yuav pab kom peb txo tau tej pa tsis huv xwb tab sis kuj tseem yuav pab kom peb tau tej nqe hluav taws xob pheej yig thiab. Tsis tas li ntawd los kuj tsim tau ib co cib fim lagluam tshiab thoob plaws rau cheeb tsam Asia Pacific thiab. Peb yeej muaj peev xwm los ua ntiaj teb tej coj rau cov lagluam renewable energy no.
Dr Simon Bradshaw
Dr Bradshaw yeej pom zoo tias Australia yog thaj chaw uas yuav muaj peev xwm los ua tau tus coj rau cov hauj lwm renewable energy no thiab.

“Peb muaj hmoo heev uas Australia yog ib lub teb chaws tshav ntuj tshaj plaws thiab yog ib lub teb chaws ntawm ntau lub uas cua hlob tshaj plaws hauv ntiaj teb no. Ces thiaj yog lub zog tseem ceeb uas yuav pab peb hloov cov kev tsim hluav taws xob rau peb siv."

Txhua leej txhua tus yeej muaj peev xwm pab txo kom tsis txhob muaj tej pa tsis huv

Dr Bradshaw hais tias cov kev txiav txim siab siv ib hom transport twg yog tej yam tseem ceeb heev.

“Tam sim no ces peb tej neeg yeej tseem caij tej tsheb siv roj petrol thiab diesel uas tso pa tsis huv paug tsuas rau tej huab cua thiab peb yuav tsum tau hloov siv dua lwm lub tswv yim rau yav pem suab li peb tsis txhob caij peb tej tsheb lawm, thiab tau kev kom ntau ntxiv tuaj los yog siv cov public transport kom ntau ntxiv tuaj. Thiab txawm tias yog peb yuav tau siv peb tej tsheb, los yuav tsum siv tej tsheb siv hluav taws xob, vim rau qhov zoo li tej tsheb no los yeej pheej yig zuj zus tuaj ntxiv uas peb muaj peev xwm yuav tau siv lawm thiab."

There are other actions we can all do at home, too.
Dr Aaron Tang.png
Dr Aaron Tang ntawm tsev kawm qib siab Australian National University. Image: Aaron Tang/ANU.
“Ib yam zoo tshaj plaws ntawm ntau yam uas peb muaj peev xwm ua tau, ces yog tias tam sim no peb tseem siv gas coj los ua noj ua haus thiab taws cua sov, ces xav kom peb tso tseg tsis txhob siv gas ntxiv thiab tig hloov mus siv tej twj uas siv hluav taws xob lawm xwb. Yog peb ua li no ces yuav pab kom peb txo tau tej pa tsis huv vim gas yog ib co roj uas pheej paug tsuas rau tej huab cua, tsis tas li ntawd los kuj yuav pab kom peb tej tsev yog ib thaj chaw uas tau txais kev noj qab nyob zoo tshaj qub ntxiv thiab."

Dr Tang hais tias tej neeg ntiag tug cov los koom siv ib yam dab tsi ua ke kuj yuav yog tej yam uas pab txo tau tej pa tsis huv thiab.

“Ua dab tsi los tau raws li qhov koj muaj peev xwm ua tau. Yeej muaj ntau yam tseem ceeb uas koj muaj peev xwm ua tau. Tsis hais koj muaj peev xwm nruab phiaj ziab tshav tsim hluav taws xob siv saum koj ruv tsev, noj nqaij kom tsawg, hloov siv dua lub txhab nyiaj tshiab, los yog hloov siv dua koj lub tuam txhab tswj nyiaj laus tshiab (superannuation services), los yog xaiv pab nom tshiab uas kub siab pov puag tej ib puag ncig dua! Yog li koj yeej muaj peev xwm pib tau ib yam dab tsi uas pab tau koj thiab mam li xyuas kom ua tau tej no zoo tshaj qub ntxiv."

Pov puag tej txuab zeej txuab sim

Dr Bradshaw hais tias cov kev ceev txuag thiab cov kev pov puag ntiaj teb tej nroj tsuag xyoob ntoo thiab tej tsiaj txhu los kuj yog tej yam tseem ceeb thiab vim yog ib feem yuav pab ntau yam tsiaj muaj sia ntawm lub ntiaj teb no.
Peb yuav tau pov puag ntau cov ecosystems, tej zoov txwj zoov laus thiab lwm cov ib puag ncig uas nyob ncig teb chaws Australia los kuj yog tej yam tseem ceeb kom thiaj pab tswj tau tej huab cua uas yuav tau txais kev nyab xeeb thiab pab kom peb ua tau lub neej rau tag nrho peb sawdaws.
Dr Simon Bradshaw
Dr Tang hais tias txawm tias Australia lub tswv yim yuav los txo kom tsis txhob tso tej pa tsis huv paug tsuas rau tej ib puag ncig no kuj yog tej yam nyuaj thiab, tab sis yeej tseem muaj kev vam kev cia siab thiab.
electric-charge-2301604_1920 - Image Paulbr75 - Pixabay.jpg
Xav kom koj ua tib zoo xav seb puas hloov siv tej tsheb siv roj petrol thiab roj diesel mus siv ib lub tsheb siv hluav aws xob. Image: Paulbr75 - Pixabay
“Txawm tias peb taws tsaus yeej tsis pom tom ntej, los yog peb paub tias yuav daws ib cov teeb meem nyuaj li cas lawm thiab los ua tau ntau yam zoo ces yeej muaj peev xwm daws tau tej teeb meem no xwb. Tus kab mob COVID-19 yeej tau qhia rau peb lawm tias yog thaum peb yuav tau ua tiag tiag lawm, ces peb yeej muaj peev xwm los tshwm nyiaj nqes peev thiab los ua tau tej yam tseem ceeb kom tshwm sim tau thiab."

Yog li ntawd tsis hais tej neeg ntiag tug, tej cuab yig, los yog tej lagluam, los tag nrho peb sawv daws yeej muaj peev xwm muaj feem los pab kom thiaj li txo tau kom tsis txhob tso tej pa tsis huv ntxiv lawm.

Dr Bradshaw hais tias “Yog ib lub tsam thawj uas txaus ntshai kawg nkaus thaum peb ntsib tej xwm txheej phom sij uas tej huab cua pauv hloov tau tsim ntawd. Tab sis kuj yog ib lub caij zoo kawg nkaus rau peb thiab, vim tam sim no yog lub caij uas peb yuav rov qab los npaj tsim dua peb lub neej pem suab tshiab, thiab tsim kom tau lub neej pem suab zoo tshaj qub yog tias peb siv tej zoo laj lim tswv yim los nqe tes daws tej teeb meem huab cua pauv hloov no."

Share